Es rakstu par ticību,cerību,prieku un bēdām,vilšanos un nodevību,rakstu pa jūtām,un to,ko apkārt redzu,Es rakstu par mīlestību,rakstu par cilvēkiem un cilvēciskumu.Es rakstu par labu un ļaunu,par tumsu un gaismu,par duālisma pasauli,un par dvēseles debesu valsti,kur viss ir viens un vienots.Es rakstu par eņģeļiem,un rakstu par dēmoniem,rakstu par paradīzi un elli cilvēkā pašā,rakstu par attiecībām un rakstu par dzīvi.Rakstot cenšos pieskarties patiesībai un mūžībai.Rakstu par Dievu un Dieva beznosacījumu mīlestību,rakstu par cilvēkiem un cilvēciskās pasaules tik dažādajām mīlestības izpausmēm.Es nezinu kas ir pareizi,un kas nepareizi,jo katram ir sava taisnība,savs redzējums, es netiesāju,Es nedodu padomus,Es dalos savās domās,Es nevienam netaisos līdzi ciest,bet varu līdzi just.Varu būt lirisks.romantisks,varu būt ass un skarbs,ne vienmēr esmu labs,bet nespēju būt ļauns.Es rakstu par sirdi un dvēseli,rakstu no sirds un dvēseles,jo tikai ar sirdi un no sirds rakstīto,var saprast ar sirdi,to izlasot.
Es rakstu par pasauli kurā dzīvojam un rakstu par savu iekšējo pasauli,kurā durvis ir atvērtas ikvienam,kas jūt,kas mīl,kas pārdzīvo,kam dažreiz ir grūti.Tajā var ienākt katrs,kas pazīst mīlestību,ne skatlogā izliktu un apjūsmotu,bet mīlestību tās dziļākajā būtībā,ko var tikai izjust,ne vārdos izstāstīt.Tā ir cilvēcisko jūtu pasaule,pasaule izlikta vārdos un domās,tā ir arī dvēseles pasaule,kurā vārdi ir lieki,jo viens otru sadzird arī klusumā.
Šai pasaulē nav tikai baltas un melnas krāsas,tajā ir visu krāsu gamma,visi toņi un pustoņi.Tā ir gan priecīgu,gan bēdīgu mirkļu pasaule,kurā viens mirklis mijās ar otru,šī pasaule ir dzīva,tā pieņem dzīvi kāda tā ir,priecājās par katru jaunu Dieva dotu dienu,pat ja tā nav tik priecīga kā gribētos.Tajā cilvēks sevi veido pats,tajā cilvēks cenšas būt tas,kas viņš patiesībā ir,nevis kādu viņu vēlētos redzēt citi.Tajā cilvēks mīl sevi un citus.Tajā cilvēks nav perfekts,nav ideāls,viņš tāpat kļūdās,bet mācās atzīt savas kļūdas,mācās p
